Pastāv sena tradīcija redzēt pilsētu nākotni utopiskā vai distopiskā gaismā, un nav grūti iztēloties pilsētas pēc 25 gadiem jebkurā no šiem veidiem, raksta Ēriks Vudss.
Laikā, kad ir grūti paredzēt, kas notiks nākamajā mēnesī, domāt 25 gadus uz priekšu ir gan biedējoši, gan atbrīvojoši, īpaši domājot par pilsētu nākotni. Vairāk nekā desmit gadus viedpilsētu kustību ir virzījušas vīzijas par to, kā tehnoloģijas var palīdzēt risināt dažas no visgrūtāk risināmajām pilsētu problēmām. Koronavīrusa pandēmija un pieaugošā klimata pārmaiņu ietekmes atzīšana ir piešķīrusi šiem jautājumiem jaunu steidzamību. Iedzīvotāju veselība un ekonomiskā izdzīvošana ir kļuvusi par eksistenciālām prioritātēm pilsētu vadītājiem. Pieņemtie priekšstati par to, kā pilsētas tiek organizētas, pārvaldītas un uzraudzītas, ir apgāzti. Turklāt pilsētas saskaras ar izsmeltiem budžetiem un samazinātām nodokļu bāzēm. Neskatoties uz šīm steidzamajām un neparedzamajām problēmām, pilsētu vadītāji apzinās nepieciešamību labāk atjaunot pilsētas, lai nodrošinātu noturību pret turpmākiem pandēmiju gadījumiem, paātrinātu pāreju uz pilsētām ar nulles oglekļa emisijām un risinātu lielo sociālo nevienlīdzību daudzās pilsētās.
Pilsētas prioritāšu pārskatīšana
COVID-19 krīzes laikā daži viedpilsētu projekti ir atlikti vai atcelti, un investīcijas ir novirzītas uz jaunām prioritārajām jomām. Neskatoties uz šīm neveiksmēm, fundamentālā nepieciešamība investēt pilsētu infrastruktūras un pakalpojumu modernizācijā joprojām ir aktuāla. Guidehouse Insights prognozē, ka globālā viedpilsētu tehnoloģiju tirgus gada ieņēmumi 2021. gadā sasniegs 101 miljardu ASV dolāru un līdz 2030. gadam pieaugs līdz 240 miljardiem ASV dolāru. Šī prognoze paredz kopējos izdevumus 1,65 triljonu ASV dolāru apmērā desmitgades laikā. Šīs investīcijas tiks sadalītas visos pilsētas infrastruktūras elementos, tostarp enerģijas un ūdensapgādes sistēmās, transportā, ēku modernizēšanā, lietu interneta tīklos un lietojumprogrammās, valdības pakalpojumu digitalizācijā un jaunās datu platformās un analītiskajās iespējās.
Šīs investīcijas, un jo īpaši tās, kas tiks veiktas nākamo 5 gadu laikā, būtiski ietekmēs mūsu pilsētu veidolu nākamo 25 gadu laikā. Daudzām pilsētām jau ir plāni līdz 2050. gadam vai agrāk kļūt par oglekļa neitrālām vai nulles oglekļa emisiju pilsētām. Lai arī cik iespaidīgas būtu šādas apņemšanās, to īstenošanai ir nepieciešamas jaunas pieejas pilsētu infrastruktūrai un pakalpojumiem, ko nodrošina jaunas energosistēmas, ēku un transporta tehnoloģijas, kā arī digitālie rīki. Tas prasa arī jaunas platformas, kas var atbalstīt sadarbību starp pilsētas departamentiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārejā uz nulles oglekļa emisiju ekonomiku.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 25. maijs