Eiropas Savienībai nākamajās nedēļās jāapsver ārkārtas pasākumi, kas varētu ietvert pagaidu ierobežojumus elektrības cenām, Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leyen sacīja vadītājiem ES samitā Versaļā.
Atsauce uz iespējamiem pasākumiem tika ietverta slaida klājā Von Der Leyen, ko izmantoja, lai apspriestu centienus ierobežot ES paļaušanos uz Krievijas enerģijas importu, kas pagājušajā gadā veidoja apmēram 40% no tās dabasgāzes patēriņa. Slaidi tika ievietoti Von Der Leyen Twitter kontā.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzsvēris Eiropas enerģijas piegādes neaizsargātību un izraisījis bažas, ka Maskava varētu nogriezt importu vai arī to cauruļvadu bojājuma dēļ, kas notiek pāri Ukrainai. Tas ir arī strauji paaugstināts enerģijas cenās, veicinot bažas par inflāciju un ekonomisko izaugsmi.
Šīs nedēļas sākumā Eiropas Komisija, ES izpildvaras nodaļa, publicēja plāna izklāstu, kas, pēc tās teiktā, varētu samazināt Krievijas dabasgāzes importu par divām trešdaļām šogad un izbeigt vajadzību pēc šiem importiem pilnībā pirms 2030. gada. Īsā laikā plāns lielā mērā uzglabā dabas gāzi pirms nākamās ziemas sildīšanas sezonas.
Komisija savā ziņojumā atzina, ka augstas enerģijas cenas pārņem ekonomiku, palielinot ražošanas izmaksas energoietilpīgiem uzņēmumiem un izdarot spiedienu uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Tā paziņoja, ka konsultēsies ar “steidzamību” un ierosinās iespējas rīkoties ar augstām cenām.
Von Der Leyen, ko ceturtdien izmantoja priekšmetstikliņa klājs, sacīja, ka komisija līdz marta beigām plāno, lai parādītu ārkārtas iespējas “ierobežot gāzes cenu inficēšanās ietekmi uz elektrības cenām, ieskaitot pagaidu cenu ierobežojumus”. Tas arī plāno šo mēnesi izveidot darba grupu, lai sagatavotos nākamajai ziemai, un priekšlikumu gāzes uzglabāšanas politikai.
Līdz maija vidum Komisija izklāsta iespējas uzlabot elektrības tirgus projektēšanu un izdot priekšlikumu līdz 2027. gadam līdz 2027. gadam atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, saskaņā ar slaidiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien sacīja, ka Eiropai ir jāaizsargā savi pilsoņi un uzņēmumi no enerģijas cenu pieauguma, piebilstot, ka dažas valstis, ieskaitot Franciju, jau ir veikušas dažus nacionālus pasākumus.
"Ja tas ilgst, mums būs jābūt ilgstošākam Eiropas mehānismam," viņš teica. "Mēs piešķirsim pilnvaras komisijai, lai līdz mēneša beigām mēs varētu sagatavot visus nepieciešamos tiesību aktus."
Problēma ar cenu ierobežojumiem ir tā, ka tie samazina stimulu cilvēkiem un uzņēmumiem patērēt mazāk, sacīja Daniels Gross, izcils kolēģis Eiropas politikas pētījumu centrā, Briseles ideju laboratorijā. Viņš sacīja, ka ģimenēm ar zemiem ienākumiem un, iespējams, dažiem uzņēmumiem būs nepieciešama palīdzība, kas saistīta ar augstām cenām, taču tam vajadzētu būt vienreizējam maksājumam, kas nav saistīts ar to, cik daudz enerģijas viņi patērē.
"Galvenais būs ļaut cenu signālam darboties," sacīja Grosa kungs šonedēļ publicētajā dokumentā, kurā tika apgalvots, ka augstas enerģijas cenas Eiropā un Āzijā var radīt zemāku pieprasījumu, samazinot nepieciešamību pēc Krievijas dabasgāzes. "Enerģijai jābūt dārgai, lai cilvēki ietaupītu enerģiju," viņš teica.
Von Der Leyen kundzes slaidi liecina, ka ES cer līdz šī gada beigām aizstāt 60 miljardus kubikmetru krievu gāzes ar alternatīviem piegādātājiem, ieskaitot sašķidrinātas dabasgāzes piegādātājus. Vēl 27 miljardus kubikmetru var aizstāt, apvienojot ūdeņraža un ES ražošanu biometānā, liecina slaida klājs.
No: elektrība šodien Maganzine
Pasta laiks: Apr-13-2022