Eiropas Savienībai tuvāko nedēļu laikā būtu jāapsver ārkārtas pasākumi, kas varētu ietvert pagaidu ierobežojumus elektroenerģijas cenām, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja līderiem ES samitā Versaļā.
Atsauce uz iespējamiem pasākumiem bija ietverta slīdkalniņā, ko fon der Leienas kundze izmantoja, lai apspriestu centienus ierobežot ES atkarību no Krievijas enerģijas importa, kas pagājušajā gadā veidoja aptuveni 40% no tās dabasgāzes patēriņa.Slaidi tika ievietoti fon der Leienas kundzes Twitter kontā.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzsvēris Eiropas energoapgādes neaizsargātību un radījis bažas, ka importu var pārtraukt Maskava vai arī Ukrainai šķērsojošo cauruļvadu bojājumu dēļ.Tas ir arī strauji paaugstinājis enerģijas cenas, veicinot bažas par inflāciju un ekonomikas izaugsmi.
Šīs nedēļas sākumā Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, publicēja plānu, kas, pēc tās domām, šogad varētu samazināt Krievijas dabasgāzes importu par divām trešdaļām un pilnībā izbeigt nepieciešamību pēc šāda importa līdz 2030. gadam. termiņā, plāns lielā mērā balstās uz dabasgāzes uzglabāšanu pirms nākamās ziemas apkures sezonas, samazinot patēriņu un palielinot sašķidrinātās dabasgāzes importu no citiem ražotājiem.
Komisija savā ziņojumā atzina, ka augstās enerģijas cenas viļņojas visā ekonomikā, paaugstinot ražošanas izmaksas energoietilpīgiem uzņēmumiem un izdarot spiedienu uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.Tā paziņoja, ka konsultēsies "steidzamie" un piedāvās risinājumus augstajām cenām.
Uz slidkalniņa, ko ceturtdien izmantoja fon der Leienas kundze, teikts, ka Komisija plāno līdz marta beigām iesniegt ārkārtas iespējas, "lai ierobežotu gāzes cenu negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas cenām, tostarp pagaidu cenu ierobežojumus".Tā šomēnes arī paredzējusi izveidot darba grupu, kas sagatavotos nākamajai ziemai, un priekšlikumu gāzes uzglabāšanas politikai.
Saskaņā ar slaidiem Komisija līdz maija vidum izklāstīs iespējas uzlabot elektroenerģijas tirgus struktūru un nāks klajā ar priekšlikumu par ES atkarības no Krievijas fosilā kurināmā pakāpenisku pārtraukšanu līdz 2027. gadam.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien paziņoja, ka Eiropai ir jāaizsargā savi iedzīvotāji un uzņēmumi no enerģijas cenu pieauguma, piebilstot, ka dažas valstis, tostarp Francija, jau ir veikušas dažus nacionālus pasākumus.
"Ja tas turpināsies, mums būs nepieciešams ilgstošāks Eiropas mehānisms," viņš teica."Mēs dosim pilnvaras Komisijai, lai līdz mēneša beigām mēs varētu sagatavot visus nepieciešamos tiesību aktus."
Cenu ierobežojumu problēma ir tā, ka tie samazina cilvēku un uzņēmumu stimulu patērēt mazāk, sacīja Daniels Gross, Briseles domnīcas Eiropas politikas pētījumu centra izcilais kolēģis.Viņš teica, ka ģimenēm ar zemiem ienākumiem un, iespējams, dažiem uzņēmumiem būs nepieciešama palīdzība, lai risinātu augstās cenas, taču tam vajadzētu būt kā vienreizējam maksājumam, kas nav saistīts ar to, cik daudz enerģijas viņi patērē.
"Galvenais būs ļaut cenu signālam darboties," sacīja Gross šonedēļ publicētajā dokumentā, kurā tika apgalvots, ka augstās enerģijas cenas varētu izraisīt zemāku pieprasījumu Eiropā un Āzijā, samazinot vajadzību pēc Krievijas dabasgāzes."Enerģijai ir jābūt dārgai, lai cilvēki taupītu enerģiju," viņš teica.
Fon der Leienas kundzes slaidi liecina, ka ES cer līdz šī gada beigām aizstāt 60 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes ar alternatīviem piegādātājiem, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem.Vēl 27 miljardus kubikmetru varētu aizstāt, apvienojot ūdeņradi un ES biometāna ražošanu, liecina slidkalniņš.
No : Elektrības šodienas žurnāls
Publicēšanas laiks: 13.04.2022