Saskaņā ar Enerģētikas tirgus observatorijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta ziņojumu, COVID-19 pandēmija un labvēlīgi laika apstākļi ir divi galvenie virzītājspēki, kas ietekmēja tendences Eiropas elektroenerģijas tirgū 2020. gadā. Tomēr šie divi virzītājspēki bija ārkārtēji vai sezonāli.
Galvenās tendences Eiropas elektroenerģijas tirgū ir šādas:
Enerģētikas sektora oglekļa emisiju samazinājums
Pateicoties atjaunojamo energoresursu ražošanas pieaugumam un fosilā kurināmā ražošanas samazinājumam 2020. gadā, enerģētikas nozare 2020. gadā spēja samazināt savu oglekļa pēdu par 14 %. Nozares oglekļa pēdas samazinājums 2020. gadā ir līdzīgs tendencēm, kas tika novērotas 2019. gadā, kad kurināmā nomaiņa bija galvenais dekarbonizācijas tendences faktors.
Tomēr lielākā daļa 2020. gada virzītājspēku bija ārkārtēji vai sezonāli (pandēmija, silta ziema, augsts
hidroenerģijas ražošana). Tomēr 2021. gadā ir sagaidāms pretējais, jo 2021. gada pirmajos mēnešos būs relatīvi auksts laiks, mazāks vēja ātrums un augstākas gāzes cenas, kas liecina, ka enerģētikas sektora oglekļa emisijas un intensitāte varētu pieaugt.
Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050. gadam pilnībā dekarbonizēt savu enerģētikas nozari, ieviešot atbalsta politikas nostādnes, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, Atjaunojamo energoresursu direktīvu un tiesību aktus, kas attiecas uz gaisa piesārņotāju emisijām no rūpnieciskajām iekārtām.
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, Eiropa 2019. gadā samazināja enerģētikas nozares oglekļa emisijas uz pusi, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
Enerģijas patēriņa izmaiņas
ES elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4 %, jo lielākā daļa nozaru 2020. gada pirmajā pusē nedarbojās pilnā apjomā. Lai gan lielākā daļa ES iedzīvotāju palika mājās, kas nozīmē mājsaimniecību enerģijas patēriņa pieaugumu, mājsaimniecību pieprasījuma pieaugums nevarēja mainīt kritumu citās ekonomikas nozarēs.
Tomēr, valstīm atjaunojot COVID-19 ierobežojumus, enerģijas patēriņš 4. ceturksnī bija tuvāks “normālajam līmenim” nekā 2020. gada pirmajos trijos ceturkšņos.
Enerģijas patēriņa pieaugums 2020. gada ceturtajā ceturksnī daļēji bija saistīts arī ar zemākām temperatūrām salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Elektroautomobiļu pieprasījuma pieaugums
Pastiprinoties transporta sistēmas elektrifikācijai, 2020. gadā pieauga pieprasījums pēc elektrotransportlīdzekļiem, 2020. gada ceturtajā ceturksnī reģistrējot gandrīz pusmiljonu jaunu transportlīdzekļu. Šis bija visu laiku augstākais rādītājs un nozīmēja vēl nebijušu 17% tirgus daļu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā Ķīnā un sešas reizes lielāka nekā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Tomēr Eiropas Vides aģentūra (EVA) apgalvo, ka elektrotransportlīdzekļu reģistrāciju skaits 2020. gadā bija mazāks nekā 2019. gadā. EVA norāda, ka 2019. gadā elektroautomobiļu reģistrāciju skaits bija tuvu 550 000 vienībām, sasniedzot 300 000 vienību 2018. gadā.
Izmaiņas reģiona energoresursu struktūrā un atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugums
Saskaņā ar ziņojumu reģiona energoresursu struktūras izmaiņas 2020. gadā notika.
Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, hidroenerģijas ražošana bija ļoti augsta, un Eiropa spēja paplašināt savu atjaunojamās enerģijas ražošanas portfeli tā, ka atjaunojamie energoresursi (39%) pirmo reizi ES energoresursu struktūrā pārsniedza fosilā kurināmā īpatsvaru (36%).
Atjaunojamo energoresursu ražošanas pieaugumu ievērojami veicināja saules un vēja enerģijas jaudas pieaugums 2020. gadā par 29 GW, kas ir salīdzināms ar 2019. gada līmeni. Neskatoties uz vēja un saules enerģijas piegādes ķēžu traucējumiem, kas izraisīja projektu kavēšanos, pandēmija būtiski nemazināja atjaunojamo energoresursu paplašināšanos.
Faktiski ogļu un lignīta enerģijas ražošana samazinājās par 22 % (-87 TWh), un kodolenerģijas ražošana samazinājās par 11 % (-79 TWh). No otras puses, gāzes enerģijas ražošana netika būtiski ietekmēta labvēlīgo cenu dēļ, kas pastiprināja pāreju no oglēm uz gāzi un no lignīta uz gāzi.
Ogļu enerģijas ražošanas pārtraukšana pastiprinās
Tā kā emisiju ziņā intensīvu tehnoloģiju perspektīvas pasliktinās un oglekļa cenas pieaug, tiek paziņots par arvien vairāk priekšlaicīgu ogļu izmantošanas pārtraukšanu. Paredzams, ka komunālie uzņēmumi Eiropā turpinās pāriet no ogļu enerģijas ražošanas, cenšoties sasniegt stingrus oglekļa emisiju samazināšanas mērķus un cenšoties sagatavoties nākotnes biznesa modeļiem, kas, viņuprāt, būs pilnībā atkarīgi no mazoglekļa emisijām.
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu pieaugums
Pēdējos mēnešos dārgākas emisijas kvotas kopā ar pieaugošajām gāzes cenām ir paaugstinājušas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas daudzos Eiropas tirgos līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija redzams 2019. gada sākumā. Ietekme bija visizteiktākā valstīs, kas ir atkarīgas no oglēm un lignīta. Paredzams, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu dinamika atspoguļosies arī mazumtirdzniecības cenās.
Straujais pārdošanas apjoma pieaugums elektroautomobiļu sektorā bija saistīts ar uzlādes infrastruktūras paplašināšanu. Lieljaudas uzlādes punktu skaits uz 100 km automaģistrāļu 2020. gadā pieauga no 12 līdz 20.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 1. jūnijs